Pērs Petersons “Prom ārā zirgus zagt”

Pēra Petersona (Norvēģija) grāmata “Prom ārā zirgus zagt” ir vēstījums par vēlmi gūt mieru, atzīstot un izpaužot svarīgās atmiņas, lai caur tām piedotu un dzīvotu tālāk. Tāpat stāsts ir par apzināti izvēlētu vienatni, dzīvošanu vienam kādā nomaļā vietā. Par atbildības uzņemšanos pašam par sevi. Un vēl kāds būtisks moments – šī daļēji ir apcere par laika izjūtu.

“Es gribu izdzīvot to laiku, ko katrs darbiņš prasa. Iztēlojos, ka laiks man tagad ir svarīgs. Ne jau aiz tam, cik ātri vai lēni laiks aizrit, bet vienīgi, lai redzētu, kā aizrit tas laiks, kurā es dzīvoju un kuru aizpildu ar fizisku darbošanos un rosīšanos, un kam es savu laiku iedalu, lai laiks man kļūtu skaidri saredzams, nevis tikai pagaistu prom kā nebijis.” (12.lpp.)

Tā sešdesmit septiņus rudeņus piedzīvojušais Trunds apmeties “Virsaunēs” vada dienas savā nodabā, lasītājiem pa laikam atklājot atmiņu uzplaiksnījumus no savas bērnības. Viņš dodas pastaigās pa tuvējo mežu, līdzi ņemdams suņumeiteni Līru. Tā viņi tur klīst. Divi silueti. Pa takām, gar ezermalu, piestājot, nesteidzoties. Reizēm Trunds iegriežas vietējās bodēs, ar laiku iemācoties diskrēti pārmīt pa vārdam ar cieminiekiem. Tad viņš vakariņo. Vienatnē. Uzvelkot tīru kreklu, uzklājot galdautu, iededzot sveci. Jo arī tas ir svarīgi. It īpaši brīžos, kad paliec pats ar sevi. Tu sāc pievērst uzmanību detaļām, jo tev tam beidzot ir laiks, tāpat kā iespēja.

“Nevienam nekad neesmu stāstījis, kā es daru: es aizveru acis ik reizi, kad pie kaut kā praktiska man jāķeras vēl ārpus tā, ko es esmu spiests ikdienā darīt, un tad es iztēlojos, kā mans tēvs būtu darījis vai kā viņš īsti veica to, ko tiku novērojis, un tad es to atdarinu, līdz nonāku īstajā ritmā un darāmais man atsedzas, kļūst redzams; tā esmu rīkojies, kamēr vien sevi atceros, it kā tas noslēpums glabātos darāmajam darbam vajadzīgajā ķermeņa pozā un līdzsvarā, kāds izejas pzoīcijai nepieciešams, tāpat kā trāpīšana uz atbalsta dēlīša tāllēkšanā.” (78.lpp.)

Un, lai gan Trunds pats sevi raksturo kā nopietnu cilvēku, kuram nepiemīt humora izjūta un smieklīgu atgadījumu vieglā uztveres spēja, reizēm grāmatā pavīd anekdotiskas epizodes, kuras vislabāk spētu atpazīt tie, kas pieredzējuši ko līdzīgu un zina, ka tas patiešām, patiešām tā arī izskatās. Šeit citāts, aina ar maltītes pasniegšanu četrkājainim:

“Paņēmis Līras trauku ārā uz pieliekamo, piepildu ar sauso barību, tad atnesu atpakaļ un nolieku pie plīts. Viņa paveras uz mani: nav jau tas, ko bija gaidījusi, paosta piedāvāto un sāk gausi ēst, katru kumosu demonstratīvi ar piepūli norīdama, tad pagriezusies ilgi skatās uz mani ar tādām acīm un nopūtusies turpina ēst tā, it kā tukšotu indes trauku. Tavu izlutinātu suni!”  (105.lpp.)

Un kāda cita būtiska atziņa grāmatā, teikuma fragments, ir sekojošs:

“Un paši mēs taču nosakām sev, kad mums sāpēs”.

Tāpat kā, domājams, mēs paši varam noteikt, kad jūtam prieku, kad uztveram vai neuztveram apkārtnes skaistumu, kad apņemamies rīcībai, kad turpretī ļaujam sev un citiem atslābt, vienkārši būt, tajā brīdī, kas notiek un ir neatņemama tagadnes sastāvdaļa, bet nav ne iepriekš plānota, untumaini iekārota, ne arī pavisam negribēta, – vienkārši notiek vienkārši dzīve.

Save

Advertisements
This entry was posted in Grāmatas and tagged , , , , , . Bookmark the permalink.

2 Responses to Pērs Petersons “Prom ārā zirgus zagt”

  1. Andris says:

    Pārmijas, Tu augstu lido, brāl/mās! (nemaz nezinu, kādu dzimumu Tu nēsā)

    Like

    • Pārmijas says:

      Paldies!
      Man kā daiļā dzimuma pārstāvei savukārt ļoti patika Tevis rakstītais par bērnu audzināšanu kā tēvam. Sajūtams, ka ģimenē ir abi vecāki. Un tas mūsdienās ir īpaši (nozīmīgi, svarīgi)!

      Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s